Kaut kad es uzcepšu arī animētu prezentāciju, bet pagaidām nesējs, kas man galvu neplēš - teksts.

Apziņas Apvidus

Apziņa ir pašmērķīga parādība bez neatkarīgas vērtības - tā ir svarīga tikai sev un mēs, ļaudis kā tās izpausmes, novērojam un novērtējam tikai šauru loku ar apziņu, domāšanu un esību kopumā saistītu parādību. Šeit īsa meditācija par to, kas atrodas apziņas (tās prastākajā izpratnē) parādības tuvumā, par to, ko es dēvēju par apziņas apvidu.

Apvidi un Robežas
Informatīvais	Fiziskais
Viss	Multiverss
[atšķirtspēja]	[kvantu mehānika]
Informācija	Visums
[rīcībspēja]	[entropija]
Dati	Atvērtas Sistēmas
[domātspēja]	[bioķīmija]
Atmiņa	Dzīvība
[heiristika]	[evolūcija]
Apziņa	Bioloģiskā Daudzveidība

Atšķirtspēja un uz to balstīta rīcībspēja dod sistēmām piekļuvi Turing-pabeigtībai, proti ļauj evolucionēt sistēmām ar primitīvu, bet uz bezgalīgu potenciālu spējīgu domāšanu, kā to cenšas izprast automātikas teorija ar abstrakto mašīnu pieeju. Šķiet cilvēks ir pierādījums tam, ka intelekts ir iegūstams no pilnīgi neapzinīgām un, jāsaka, stulbām detaļām, proti, ja saliek kopā pietiekami daudz domātspējas elementu (neironu) un tos atjautīgi sakārto (kognitīvo sistēmu attīstība).

Reiz attīstas spēja glabāt informāciju ar zināmu uzticamību uz ilgāku laiku, proti atmiņa, atliek tikai piemērot atlases kritērijus un no šīs glabātās informācijas/konfigurācijas radīsies arvien sarežģītākās, no oriģinālās konfigurācijas neatkarīgas struktūras - fiziskajā vidē to demonstrē DNS, kas ir atmiņas analogs, informācijas glabātājs ķīmiskā struktūrā un tai piemēroti atlases kritēriji dzen evolūciju, savukārt no informācijas perspektīvas atlases kritēriji, jeb heiristika veido personas apziņu. Tādēļ, piemēram, dvīņi atšķiras - lai arī ar identisku DNS, to dzīves pieredzes un heiristikas neizbēgami atšķiras.

Pēdīgi par apziņas apvidu. Tā pat kā atlasei iedarbojoties uz dzīvību rodas dažādība, tā pat piemērojot heiristiku atmiņai radīsies neviendabība;.vēl vairāk - kur fiziskajā vidē izmaiņas notiek gadu laikā (evolūcija gēnos un augšana indivīdos), informācijas perspektīvā apziņa var mainīties burtiksi no sekundes sekundē parādoties jaunai informācijai - domājiet par radikālajām izmaiņām domāšanā un uzvedībā, kuras var izraisīt informācija vien - jums ir piedzimis bērns, kāds jūs mīl, kāds ir gājis bojā. Bet apziņa var mainīties arī bez izmaiņām infromācijā mainoties heiristikai. Praktiski heiristika mainās bioloģisku izmaiņu dēļ - miegs un nomods ir pazīstamas krasas atšķirības normāli funkcionējošā apziņā praktiski visos cilvēkos. Izmaiņas apziņā no dažādu vielu, piemēram alkohola, nikotīna, marihuānas, morfija utt. utjp. arī nav retas; varbūt der iesmiet, ka puse rietumu pasaules tā pat visu laiku ir kofeīna "reibumā". Pēdīgi, der domāt arī par mīlestību, sērām, iedvesmu, depresiju, paranoju u.c. gara-stāvokļiem kā par apziņas stāvokļiem.

Zinot, cik plašs ir apziņas apvidus, neviļus jājautā, kurš un cik ilgi ir "neizmainītā" apziņas stāvoklī un ko tas vispār nozīmē. Varbūt domas šai virzienā kādu novedīs pie atziņas, ka lai arī mums ir iekšēja nojausma par to, ka ir atšķirības starp sajūtu esot nomodā, dzērumā vai bezsamaņā, tas nebūt nenozīmē, ka tā dara mūs universāli spējīgus spriest par šo stāvokļu vērtību, ētiskumu vai likumību.