Veģetārisma Viltus Slava

Kad runa ir par veģetārismu, uzturzinātnes pētniecībā ir paradokss - individuāli ir zināms, ka palielinot augļu un dārzeņu īpatsvaru uzturā (un vienlaicīgi atsakoties no dzīvnieku izcelsmes, galvenokārt piesātinātajām taukskābēm), indivīdu veselība un enerģijas līmenis krītas, un palielinas sirds slimību un vēža risks, taču populāciju līmenī pētījumi atkal un atkal rāda, ka veģetārieši kā grupa ir veselāki un dzīvo ilgāk kā visas populācijas vidējais rādītājs. Kā salāgot šos divus novērojumus? Šķiet, varētu būt tā, ka ar visu veselības paslikināšanos, cilvēki, kas piekopj veģetāru dzīvesveidu, atrodas virs populācijas veselības vidējā rādītāja par spīti veģetārismam, proti, pateicoties citiem faktoriem. Es, protams, esmu neobjektīvs, jo uzskatu, ka veselības pamats ir speķis, ne salāti, taču apskatiet šo manis uzšņāpto grafiku.

Tātad mums ir zināmā sakarība, ka pieaugot līdzekļiem cilvēka veselība un mūža ilgums aug, zilā līnija raksturo vidējo rādītāju, sarkanās līknes ietver visu novērojumu spektru - ir variācija. Tiem, kas nav ar grafikiem draugos, der zināt, ka grafiks rāda vēl divas citas sakarības; pirmkārt, cilvēka rādītāju atrašanās virs vai zem zilās līnijas norāda uz tādu lietu, ko var saukt par veselības koeficientu - jo keoficients augstāks, jo vairāk mūža gadu un veselības dotais indivīds izžmiedz no saviem ienākumiem, otrkārt, zilās līnijas slīpums atklātu populācijas vidējo veselības koeficientu un to, cik tad ļoti ienākumi nosaka veselības prognozes (ja nemaldos, sakarība nav lineāra, bet gan logaritmiska...). Piemēram, ja indivīds A ar 300Ls/mēn. ienākumiem nodzīvo līdz 80 gadu vecumam, proporcionāli A veselības koeficients ir, teiksim, 80/300=0,27, savukārt, ja indivīds B arī nodzīvo līdz 80, bet ar 3000Ls/mēn. ienākumiem, viņa koeficients ir desmitkārt zemāks un niecīgs - tie klāt nākušie 2700 lati mēnesī indivīdam B vispār nav palīdzējuši. Ko es gribu pateikt ir, ka mūs daudz vairāk interesē, kā cilvēki, kas atrodas virs zilās līnijas, atšķiras no tiem, kas atrodas zem, nekā kā atšķiras relatīvi bagātāko dzīvesveids no nabagāko.

Un te mēs nonākam līdz zaļi krāsotajai daļai grafikā, kurā, pēc manām domām, atrodas veģetārieši - vidēji turīgo un turīgo grupā (atrodoties uz nabadzības sliekšņa salāti šķiet dārgi un pārāk liesi). Jā, viņi dzīvo ilgāk, kā mazāk pelnoši tautieši, bet ne jau pateicoties veģetārismam. Padomāsim, vai varētu būt tā, ka veģetārisms ir esktremāls simptoms, kas piemīt kādai noteiktai dzīvesveida stratēģijai? Piemēram, vai veģetārieši arī nesmēķē retāk kā vidēji populācijā? Vai veģetārieši nesporto vairāk, lai saudzētu sirdi? Vai tik nav tā, ka veģetārieši pieder pie populācijas apakšgrupas, kuru varētu dēvēt par veselīgu dzīvesveidu piekopjošajiem? Te arī atbilde uz to, kādēļ tiek secināts, ka veģetārisms ir atbildīgs par labāku veselību, kautgan godīgi būtu teikt, ka tas tikai bieži ir sastopams kopā ar labu veselību, tā pat kā policisti bieži ir sastopami vietās ar augstu noziedzību; tā pat kā policisti neizraisa noziedzību, arī veģetārisms neizraisa labu veselību, gluži pretēji.

Un tagad pie violetajām bultiņām. Kas kopīgs indivīdiem, kas atrodas virs zilās līnijas, tiem, kuru veselības koeficients ir augstāks, kā viņu ienākumi varētu likt domāt? Nuu, reti kurš starp viņiem ir veģetārietis, tas ir skaidrs! Bet īsi sakot, tie ir cilvēki ar patiesi veselīgu dzīvesveidu, nevis dzīvesveidu, kas atbilst mediķu un žurnālu redaktoru izpratnei par veselību. Un te es varētu minēt līdz nelabumam dzirdēto smēķēšanu, piesprādzēšanos un aktīvu dzīvesveidu utt. utjp., taču godīgi sakot visizšķirošākais gājiens veselo dzīvesveidā ir mazais ogļhidrātu patēriņš un attiecīgi augstais piesātināto un mononepiesātināto tauku patēriņš, kā arī augstais holesterīna līmenis.

Ŗijiet speķi, tautieši, un ilgu un laimīgu jums mūžu!