Kā Lācis man darīja zināmu, ir amizants paradokss - ir 5 iemesli, kādēļ cilvēki lieto narkotikas, bet patiesībā iemeslu nav (sarkani krāsotie).
Kā arī oranžā aplamība. Atkarība nav slimība. Definīcija no Mirriam-Webster:
Persistent compulsive use of a substance known by the user to be harmful
Netulkošu, mācieties angleni. Tātad, lai kaut kas būtu atkarību izraisošs, tam ir jābūt kaitīgam. Cik kaitīgam? Protams, ne jau nāvējošam, bet, nopietni, ūdens var būt kaitīgs noteiktos apstākļos - vai slāpes tādā gadījumā ir atkarība. Kā ar paiku - hamburgeri ir atkarība. Banāni arī. Īpaši salāti. Domājiet par to tā - ja atkarība ir tāda ūber slimība, kādēļ no tās neviens nekas nav nomiris?
Fakts ir tāds, ka kaitīgs ir viss; negribu izlikties jauns maksimālists, bet atveriet acis - grauz, smēķē, pļumpē, ko gribi, agri vai vēlu veselība izbeigsies, zarnas izvelkāsies un genoht. Dzīve ir jautājums par to, cik minūtes kaifpilnas eksistences mēs varam iegūt par to, ko lietojam, iekšīgi vai ārēji. Mēs visi zinam, ka trekns ēdiens ir noziegums pret asinsvadiem. Šī apziņa nemazina sasodīto garšīgumu. Paldies Valsts Policijai, ka šokolādes kūkas nav aizliegtas ar likumu (jo ir kaitīgas) un pieejamas tikai pie black market (no nēģeru tirgus) konditoriem, kas miltu vietā izmanto cementu. Mēs visi zinam, ka alkohols kauj nieres, bet piemaksājam to akcīzes starpību un lejam māgā - ego izplēnēšana ir tā vērta. Un mēs visi (kam ir tā laime) zinam, ka sekss ir lielisks. Tik lielisks, ka mēs ar akmeni iedauzītu galvu jebkuram, kas aiztiktu partneri, bet mīlestība jau nevienam nekaitē. Bet narkotikas ir sliktas, jo izraisa atkarību. Man draudzeni drāzt tīk ne mazāk kā heroīna lietotājam dabūt dozu. Dīvainā kārtā viņš tiek nosodīts, jo, ko? Viņa "romantika" neiesaista citus cilvēkus? Bet durties kopā ar citiem tomēr neskaitās, bļin!
Palasiet Deivisu runājam par heroīnu (un kā tas ir absolūti nekaitīgs, atšķirībā no, piemēram, kūpinātas vistiņas).
Bet atpakaļ pie Valsts Policijas. Pareizi, vajadzēja agrāk izburkšķēties - pilnīgi zemē nomesta nauda tā pret narkotiku kampaņa pusaudžiem. Kas izdomāja - ēzelis. Būtu legalizējuši *visas* narkotikas, vēlējuši Grindeks un Olainfarm sākt augstas kvalitātes ražošanu un brend-patentēšanu, iepakojuma dizianu un tūkstotskāršot eksportu līdz sasodītam miljardam. Domājas piķis no tā nenosegtu rehabilitāciju kaut 50% iedzīvotāju? I vēl sirds transplantu katram nosegtu. Un vēl seksa vergu no Taizemes katram, kas grib. Lab, neviens negrib.
Bet, nē. Valsts Policija mums uztur kārtību. To pašu, veco, iestīdzējušo, no pimpis-viņu-zina kā aizgūto ideju, ka narkotikas jāaizliedz. Es deru, ka tas vēl no padomju laikiem, kur kāds komunists (šeit lietots kā lamuvārds) padzirdēja, ka Amerikāņiem ir, tādēļ arī aizliedza un pārējiem iestāstīja, ka sliktas. Tā pat kā džinsi. Tad nu mums ir vecā kārtība - ej uz darbu, pārdod dzīvi par grašiem, par grašiem nopērc balzāmu, turi balzāmu antrosolā līdz to izdzer atvases un ielido ar radiatoru pa priekšu kokā/grāvi/baļķuvedējā; ej uz darbu, pārdod dzīvi par grašiem, pērc sasmalcinātas zāles lapas ietītas papīra cilindrā, elpo dūmus - darbība, kas jebkurā citā kontekstā būtu izrēcama - un norauj vēzi pautos; ej uz darbu, pārdod dzīvi par grašiem, no salašņām nopērc sazin-kur audzētu labi-ja marihuānu, uzpīpē, ieliec pulti ledusskapī, uzraujies uz mašīnas pārmeklēšanas, iepazīsti anālo izvarošanu cietumā.
Bet varētu būt tik daudz labāk! Vai jums gribētos, ka tādi mēsli kā alkohols un tabaka ir aizliegti? Man arī, bet tas ir nereāli - cilvēkiem ir jābut brīv darīt dajebkādas stulbības ar pašu ķermeņiem. Bet ir alternatīva - atļaut sintētiskās narkotikas, kurām nav negatīvu efektu, izņemot, uuu, atkarību, kas, kā noskaidrojām nav slimība, un, voila, smēķēšana un alkoholisms izzudīs vēstures lappusēs kā trulas apreibināšanās metodes.
Nobeigumam, anekdotes.
Džeks lieto heroinu no 23 gadu vecuma, 54 gadu vecumā iet bojā (nē, ne no "atkarības", hehe) un fiktīvais tēls fiktīvajās debesīs ar britu akcentu, jo tā ir interesantāk, šim jautā: "Tu lielāko daļu apzinātā mūža biji atkarīgs no heroīna, džankijs. Kā bija?" -"Nuu, zini, vecīt, kaifīgi bija, neviens uz nerviem nekrita, viegli sadraudzējos ar cilvēkiem un, ļaunākais, ko no tā pieredzēju bija pa cietam sūdam šad tad - tev vajadzētu redzēt, kas jāizcieš nabadziņiem, kas antidepresantus lieto!"
Vai arī. Esi atkarīgs no heroīna un.. tev gribas heroīnu šad tad. Lieto to regulāri un.. nekas nekait sirdij, aknām, nierēm, asinsvadiem, smadzenēm, plaušām. Pārtrauc lietot un 3 dienas ir ārkārtīgi slikta pašsajūta, krampji, depresija, bet tas pāriet. Esi atkarīgs no ēdiena un.. tev gribas rīt šad tad. Ēd regulāri un būs jānoliek klucis, varbūt uzaugs vēders, sametīsies izsitumi, tad vēl gāzes, smaguma sajūta vēderā. Pārtrauc ēst un.. pēc nedēļas atstiep kātus.
No kā atkarīgam būt ir traģiskāk? (Un, nē, "no ēšanas mēs esam atkarīgi no dabas" neder, jo pareizāk ir "no ēšanas mūs atkarīgus padara vecāki".
Par vecākiem, sākotnējajiem dīleriem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru